Cistanche: brīnumains parazītu augs

Parazītu augos nav vai ir ļoti mazs hlorofils, nevar veikt fotosintēzi, lai ražotu barības vielas, un tie var iegūt tikai visas vai lielāko daļu barības vielu un ūdens, kas nepieciešami no citiem zaļiem augiem. Cistanche Deserticola ir tipisks parazītu augs. Tajā pašā laikā Cistanche Deserticola ir arī tonizējošais ķīniešu medicīniskais materiāls, kas raksturīgs tikai sausajam manas valsts reģionam, ar tūkstošiem gadu ilgu zāļu lietošanu vēsturē. Tātad, kā Cistanche izdzīvoja skarbajā tuksneša vidē? Kā tie ir saistīti ar saimnieku? Kāds ir tā parazītu mehānisms? Tālāk uzzināsim par viņiem pa vienam.

Cistanche ir daudzgadīgs zālaugu augs, kas pieder Cistanche ģintij, galvenokārt ieskaitot tuksnesi Cistanche un Tubeflower Cistanche. Cistanche ir parazītisks attiecībā uz tādu psammofītu saknēm kā haloksilons vai tamariksa. Tam ir "tuksneša žeņšeņa" reputācija, un tam ir ārkārtīgi augsta medicīniskā vērtība. Tas ir bijis dārgums Rietumu reģionu vēsturē.

Ģeogrāfiskā izplatība, kas sakrīt ar saimniekaugiem
Cistanche galvenokārt tiek izplatīts sausās vietās, piemēram, siltos tuksnešos un grants tuksnešus ziemeļu puslodē. Tas nevar dzīvot patstāvīgi, un, lai iegūtu barības vielas un ūdeni, tai jāpievieno saimniekaugu saknes. Tāpēc Cistanche Deserticola ģeogrāfiskais sadalījums sakrīt ar tā saimniekaugu. Cistanche Deserticola parazitē Haloksilona haloksilona un haloksilona alba saknes Chenopodiaceae, un tā galvenokārt tiek izplatīta alksa kreisajā Banner, Ejina reklāmkarogā un Urad aizmugurējā reklāmkaroga centrālajā un rietumu iekšējā mongolijā, Zhangye un Wuwei Gansu un Northern Xinjiang, Xinjiang. Un Qinghai un citās vietās. Starp tiem Alashanā ražoto ārstniecības materiālu kvalitāte, iekšējā Mongolija ir īpaši laba, un šī teritorija ir pazīstama kā "Cistanche dzimtā pilsēta". Cistanche tubulosa parazitē Tamarix ģints Tamarix saknes un plaši izplatīta Āfrikas ziemeļdaļā, Arābijas pussalā, Vidusāzijā un Dienvidāzijā. Ķīnā tas galvenokārt tiek izplatīts Siņdzjanas dienvidu apgabalā ap Taklamakan tuksnesi, piemēram, Hotan un Bazhou Siņdzjanā. Cistanche tubulosa izvade Hotan apgabalā ir lielākā, un kvalitāte ir vislabākā. Ievada eksperimenti pēdējos gados ir parādījuši, ka Cistanche tubulosa var stādīt arī Hebei ziemeļdaļā un Dzeltenās upes deltā Šandongā. Cistanche augstās vērtības dēļ savvaļas rakšanas fenomens ir ļoti nopietns, kā rezultātā strauji samazinās savvaļas cistančes skaits, un izplatīšanas zona pakāpeniski sarūk.

Dzīvošanas ieradumi tuksnesī

Tuksneša cistanche ir savdabīgi dzīves ieradumi, galvenokārt augot tuksneša vietās, kur tiek izplatīti haloksilona haloksilons un haloksilona baltais baltais. Savvaļas cistanche patīk augt uz mīkstas smilšainas zemes ar vieglu sāļumu, un tā bieži tiek izplatīta zemienēs, piemēram, daļēji - fiksētas smilšu kāpās, sausās upes gultnes un ezera baseini. Tuksneša cistanche sadalījuma laukumu parasti raksturo sauss klimats, zems nokrišņu daudzums (mazāks vai vienāds ar 250 mm), liela iztvaikošana, garais saules laiks un liela temperatūras starpība starp dienu un nakti, un augsne galvenokārt ir pelēka - brūna tuksneša augsne un brūna tuksneša augsne. Neatjaunotajam Cistanche ir biezi gaļīgi kāti un gaiši dzelteni vai miesa - krāsaina skala - patīk lapas. Aprīlis līdz maijam ir Cistanche Deserticola nesazītā sezona. Pēc atklāšanas Cistanche Deserticola apmēram mēneša laikā pabeigs ziedēšanu un augļus. Pat ja tā atstāj augsni, tā var paļauties uz savu barību, lai ziedētu un nesotu augļus. Skarbās tuksneša vides dēļ, lai palielinātu parazītu ātrumu, Cistanche var radīt desmitiem tūkstošu līdz simtiem tūkstošu sīku sēklu. Cistanche tubulosum dzīvie paradumi ir līdzīgi saimniekam Tamarix, un parasti tie aug gobi tuksnesī, smilšu kāpu malā un zemā {- guļus tuksneša zonās ar pietiekamu ūdens saturu augstumā, kas pārsniedz 1 000} metrus. Cistanche tubulosa ir piemērota audzēšanai smilšainā augsnē ar labu caurlaidību un ūdens caurlaidību, un tai nav nepieciešams augsnes organisko vielu saturs; Tam patīk pietiekama gaisma, bet tai ir stingras prasības uz temperatūru, un tā augšana tiks kavēta, ja temperatūra ir pārāk augsta vai pārāk zema. Cistanche tubulosa nav izturīga pret smagu aukstumu, piemērota augšanas temperatūra ir 5–28 grādi, un labākā temperatūra nesazīstamai ziedēšanai un augļiem ir 15-25 grādi. Augsnes, kurā tā aug ziemā, mitruma saturs būtu jātur zem 10%, lai izvairītos no apsaldējumiem un Cistanche tubulosa nāves, ņemot vērā zemo ziemas temperatūru ieviestajā apgabalā.

Grūts un lēns parazītu process
Cistanche Deserticola ir tipisks parazītu augs, un tā augšanai nepieciešamās barības vielas tiek ņemtas no saimnieka ķermeņa. Cistanche Deserticola parazītu ātrums dabā ir zems. Lai uzlabotu izdzīvošanas varbūtību, Cistanche Deserticola parasti ražo lielu skaitu sēklu, kuras izplatās ar ārējiem spēkiem, piemēram, vēju un ūdeni. Šīs nobriedušās sēklas, kas ietilpst smiltīs, paliek pasīvās (līdz 10 gadiem), līdz tās saņem ķīmiskos signālus no saimniekauga. Tiklīdz šīs sēklas uztver ķīmiskos signālus, ko atbrīvo saimniekaugs un piemērota augšanas vide, tās nekavējoties sāk dīgtspējas procesu. Usually, under the action of the stimulant secreted by the root system of the host plant, the seeds of Cistanche deserticola germinate and form radicle-like bodies, which produce haustoria at the end of the root body, and the haustoria contacts with the host root penetrates the epidermis and cortex of the host root to reach the vascular bundle, and its vessels The sieve tube is connected with Saimnieka vads un sieta caurule, lai veidotu "fizioloģisku tiltu" barības vielu pārvadāšanai. Kopš tā laika Cistanche ir nepārtraukti ieguvis barības vielas no saimnieka, lai pabeigtu parazītisma un augšanas procesu.

Galvenās vielas, kas ietekmē parazītu
Sēklu dīgtspēja - Stimulējošās vielas ir viens no galvenajiem faktoriem parazītu augiem, lai pabeigtu parazītu procesu. Pētījumi liecina, ka nobriedušas parazītu augu sēklas netiks dīgtas, pat ja ārējie vides apstākļi ir piemēroti bez dīgtspējas darbības - stimulējošām vielām. Pēdējos gados, padziļinot pētījumu, pakāpeniski ir izprotamas dažas vielas, kas var stimulēt parazītu augu dīgtspēju. Piemēram, strigolaktona hormoni ir galvenās vielas, lai stimulētu strigas sēklu dīgtspēju. Tomēr galvenās vielas, kas stimulē cistanche sēklu dīgtspēju, līdz šim nav izolētas.